Ceļu Maksas.

Paldies lasītājiem, bloga apmeklējumu skaits strauji aug un tas tikai priecē – tātat kādam tas šķiet interesanti! Mēgināšu sniegt atbildi uz vienu no pastāvīgo lasītāju jautājumiem.

Pirmais maksājums jāveic Lietuvā. Jānopērk ceļu vinjete uz 24.stundām, kas satāv no divām daļām – uzlīmes, kas jāielīmē logā un kontroles taloniņa, kas jāuzrāda kontroles gadījumā. Lai gan uz uzlīmes tiek atzīmēts datums, uz kuru vinjete tiek nopirkta, tā ir derīga 24.stundas. galvenais, saglabāt pirkuma čeku, lai varētu pierādīt pirkuma laiku. Piemēram, ja nopērkam šodien plkst 20.00, tad vinjete ir derīga līdz rītdienas 20.00. Cena kravas automašīnai virs 12 tonnām – 37 liti. Mūsu naudiņās tas ir 7,55.

Tālāk seko Polija. Te ir divu veidu maksas iekasēšana. Visām mašīnām ar pilno masu virs 3,5 t, kas iebrauc Polijā, obligāti jābūt reģistrētām „Via Toll” norēķinu sistēmā. Reģistrējoties tiek izsniegts maksāšanas aparātiņš, kas ar lipekļiem jāpielīmē pie priekšējā stikla. Uz robežas un dažos benzīntankos iekšzemē ir „Via Toll” apkalpošanas punkti, kuros var uzlikt naudu uz šiem aparātiem. Uz maksas ceļiem ir uzstādītas maksas iekasēšanas iekārtas, pēc skata tādas kā novērošanas kameras, kas iekasē maksu par attiecīgo ceļa posmu. Maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro”klases. Noņemot šo maksu, aparātiņš nopīkst vienu reizi. Ja aparāts pie šīs noņemšanas sāk pīkstēt divas reizes, tad jau naudas uzkrājums tuvojas beigām un laiks meklēt šo klientu apkalpošanas centru un atkal papildināt kontu. Neatkarīgi no tā, ir privātie autobāņi, uz kuriem ir jāmaksā ar skaidru naudu, nu var arī ar bankas karti. Aparāts te nestrādā. Uz bāņa ir maksas iekasēšanas kases, samaksā un barjera atverās, vari braukt tālāk. Vai arī pie pirmās barjeras paņem taloniņu, tālāk katrā nobraucienā ir kase ar barjeru. Pēc tā taloniņa viņi redz, kur tu esi uzbraucis uz bāņa un attiecīgi izrēķina, kāda summa jāmaksā par nobraukto attālumu. Vēl tikai piebildīšu, ka arī vieglajiem šeit ir jāmaksā, tikai mazāk, protams.

Vācija. Automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām, braukšana pa autobāņiem ir par maksu. Pa mazākas nozīmes ceļiem maksa netiek iekasēta. Arī te ir divi varianti. Reģistrējot mašīnu „Toll Collect” sistēmā, uz mašīnas var uzstādīt maksas iekasēšanas iekārtu, kas sastāv no trīs sastāvdaļām. Galvenā ir magnetolas lieluma vadības bloks, uz jumta uzliek GPS antenu un pie priekšas stikla pielīmē antenu, kas datus nodod uz antenām ceļmalās.  Tiek nofiksēts maršruts, pa kuru tiek braukts un pēc tam uz firmu pienāk rēķins.

Otrajā variantā pirms uzbraukšanas uz bāņa ir jāsameklē maksas iekasēšanas aparāts un jau iepriekš jāsamaksā par plānoto ceļa posmu. Pēc izskata tas aparāts atgādina bankomātu, tikai šitam ir skārienjūtīgais monitors. Jāievada visi dati par mašīnu, plānotais ceļa gabals un tad jāapmaksā. Ja brauc cauri Vācijai tranzītā, uz robežām atrast tos maksas punktus var viegli, bieži vien problēmas sākas tad, kad jāgrozās pa Vāciju. Ne vienmēr uzreiz izdodas atrast to aparātu. Arī te maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro” klases, manai „eiro 4”skānijai, braucot tranzītā uz Nīderlandi vai Beļģiju salasās 110 – 120 eiro vienā virzienā.

Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Dānijā un Zviedrijā darbojas vienota „Eurovignet” sistēma, samaksājot vienā valstī, tā ir derīga arī visās pārējās. Te jāmaksā 8 eur par vienu dienu, vinjete darbojas tikai tajā datumā, kas apmaksāts, ja nopērc tikai vakarā, tad pusnaktī jau vari pirkt nākošo. Te gan jāpiebilst, ka var nākties arī maksāt ar karti vai skaidru naudu, Nīderlandē un Beļģijā zinu dažus  tuneļus, kas ir maksas, arī tilts no Dānijas uz Zviedriju ir maksas.

Itālijā un Francijā ir maksas autobāņi ar barjerām, jāmaksā atkarībā no nobrauktā attāluma. Pastāv arī iespēja iegādāties tos pīkstuļaparātus, kas virina barjeras, tikai es īsti nezinu, vai tur ir priekšapmaksa vai pēcapmaksa, jo man tādu nav.

Austrijā, Čehijā un Slovākijā ir tādi paši pīkstuļaparāti kā Polijā – visprms uzliec naudu un brauc.

Nezinu, kas šobrīd notiek Ungārijā – ļoti sen neesmu tur bijis. Kad pēdējo reizi tur biju, vēl bija uzlīmes logā par katru dienu, varbūt tagad kaut kas mainījies.

Šveicē jāmaksā par katru nobraukto kilometru, muitā jāpiefiksē spidometrs iebraucot un izbraucot. Neatceros vairs precīzu izcenojumu, bet atceros, ka sanāca ļoti dārgi.   

Nu tā, tas tāds maziņš apskats par maksājumiem un viela pārdomām par kārtējo garoziņu mūsu maizītei...